Detalizēta informācija

Ivars Strautmanis bija ilggadējs Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes profesors, habilitētais arhitektūras zinātņu doktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors. Pārsvarā viņa devums saistāms ar Latvijas padomju okupācijas laika pieminekļiem, "padomju arhitektūras" aprakstiem. Taču, būdams augsta ranga funkcionārs Rīgas izpildkomitejā un Ļeņina prēmijas laureāts, samērā daudz ceļojis un piedalījies izstādēs ārzemēs, kas viņam ļāva izvairīties no tā masveida "sociālistiskā" pliekanuma, kurš valdīja Latvijas arhitektūrā padomju okupācijas gados. 

1956. g. absolvējis Latvijas Valsts universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu.

Pēc augstskolas beigšanas  darbojās administratīvos amatos Rīgas pilsētas izpildkomitejas Arhitektūras un celtniecības nodaļā (tagadējā Rīgas Būvvaldē),

Vēlāk pievērsās zinātniskiem pētījumiem, būdams līdzstrādnieks kādu brīdi eksistējušajā LPSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūtā

Piedalījies Rīgas ģenerālplāna biroja darbā.

1964.-1965. gadā I. Strautmanis bija Rīgas pilsētas galvenais mākslinieks. Izstrādāja Kengaraga dzīvojamā rajona plānojumu un apbūvi.

1966. gadā viņš atgriezās augstskolā (RPI) kā docētājs. No 1986.g. Arhitektūras kateras vadītājs.

Augstskolā sākās I.Strautmaņa pats ražīgākais devums arhitektūrā. Pēc viņa projektiem jau bija tapusi virkne vienģimenes ēku un vasarnīcu, iekārtoti daudzi tirdzniecības iestāžu interjeri, uzceltas daudzdzīvokļu ēkas, vairākas sporta būves un atpūtas bāzes, kā arī izveidoti memoriāli kompleksi un pieminekļi.

Šīs kategorijas darbu klāstā ievērojamākais ir Salaspils memoriālais ansamblis (1967), par kuru 1970. gadā I.Strautmanis kopā ar kolēģiem saņēma toreizējā Padomju Savienībā iespējamo augstāko profesionālo atzinību - Ļeņina prēmiju.

Citi darbi vai projekti:

Piemineklis Padomju Savienības Varonim Imantam Sudmalim Liepājā. Projekta autori ir tēlnieki Gaida Grundberqa un PSRS Valsts prēmijas laureāts Valdis Albergs, arhitekti — Ļeņina prēmijas laureāti Oļģerts Ostenbergs un Ivars Strautmanis.
V. I. Ļeņina piemineklis Rīgā, kura veidošana uzticēta tēlniekam Albertam Terpilovskim. Kompleksa arhitekti ir Gunārs Asaris, Oļģerts Ostenbergs un Ivars Strautmanis
Audriņu memorāla otrās vietas ieguvēji,  meta («92647») līdzautors (autori: tēlnieki Zenta Zvāre, Valdis Albergs un arhitekts Ivars Strautmanis)
 Piemineklis padomju karagūstekņiem Salaspilī. Cilni veidojis tēlnieks J. Mauriņš, arhitekti G. Asaris, O. Zakamennijs, O. Ostenbergs, I. Strautmanis). Ansambli atklāja 1968. gada 13. oktobrī.
1971.gadā izstrādāja Raiņa kapu ziemeļu daļas memoriālā ansambļa projektu kopā ar līdzautoriem tēlniekiem Kārli Baumani un Aivaru Gulbi. 
Tieši ap šo laiku īpaši izvērsās viņa zinātniski pētnieciskās aktivitātes. 

1972. gadā I.Strautmanis ieguva arhitektūras zinātņu doktora (tagadējā klasifikācijā - habilitētā zinātņu doktora) grādu. Viņš bija Latvijā pirmais un ilgāku laiku arī vienīgais arhitekts var šādu zinātnisko kvalifikāciju.

Viņa spalvai pieder simtiem analītisku rakstu par aktuāliem arhitektūras jautājumiem, kas publicēti periodikā un dažādos speciālajos izdevumos.

Daudzo sarakstīto grāmatu klāstā pazīstamākās ir

„Telpa, kas sākas ap mums" (1967, kopā ar B. Artmani),
„Arhitektūras informatīvi emocionālais potenciāls" (1972),
„Dialogs ar telpu" (1977),
„Profesija - visa dzīve" (1981),
„Māksla arhitektūrā" (1982),
„Padomju Latvijas memoriālie ansambļi" (1986, kopā ar G.Asari),
„Latvijas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām"(1998, kopā ar J. Krastiņu un J. Dripi),
„Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis" (2002, kopā ar J. Krastiņu)
u. c.. 

Pēdējās viņa grāmatas ir

„Dzīve arhitektūrā" (2007),
"Rīga 21. gadsimtā ieejot (2010, kopā ar G. Asari),
„Latviskā telpa" (2011),
„Rīga - plānotā un veidotā" (2012),
„Salaspils brīdinājums nākotnei" (2014) un
„Arhitekts starp pagātni un nākotni" (2016).  
 Viņa lolojums bija Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmija - profesionāla biedrība, kuras locekļi ir augsti kvalificēti arhitekti, kas devuši paliekošu ieguldījumu latviskās kultūrvides attīstībā un joprojām rūpējas par Latvijas arhitektūras tāpatības kopšanu.

I.Strautmanis vienmēr paliks atmiņā kā sirsnīgs, atsaucīgs un kompetents kolēģis, studentu iemīļots un cienīts mācībspēks, gādīgs ģimenes cilvēks un Latvijas kultūrvēsturē paliekošu vārdu ierakstījis zinātnieks, kurš visu savu mūžu veltījis savai mūzai arhitektūrai.

(Fragmenti no In Memoriam; LZA īstenais loceklis Jānis Krastiņš)